Latvija šobrīd ir nonākusi visai divdomīgā situācijā saistībā ar vērienīgo “Rail Baltica” projektu. Kamēr projekta īstenotāji lauza galvu, kur ņemt naudu būvniecības turpināšanai, izrādās, ka valsts nav izmantojusi iespēju aizņemties vairāk nekā divus miljardus eiro no Eiropas Savienības piedāvātā atbalsta.
Šī nauda burtiski “palikusi uz galda”, un projekta vadība to sauc par smagu stratēģisku kļūdu. Tajā pašā laikā valdības pārstāvji norāda uz riskiem, ko šāds milzīgs parāds radītu valsts kopējam budžetam un nākotnes finanšu stabilitātei, ziņo Latvijas sabiedriskā medija portāls lsm.lv.
Strīds par miljardu trūkumu
Uzņēmuma “RB Rail” padomes vadītājs Matīss Paegle neslēpj savu neizpratni par Latvijas lēmumu atteikties no daļas aizdevuma. Viņš norāda, ka Latvija sākotnēji pretendēja uz astoņiem miljardiem eiro no tā dēvētā SAFE instrumenta, kas paredzēts stratēģiski svarīgiem projektiem un militārajai aizsardzībai. Lai gan Eiropa apstiprināja 5,68 miljardu piešķiršanu, Latvija beigās izvēlējās paņemt tikai nepilnus 3,5 miljardus.
Paegle uzskata, ka šī ir neizmantota iespēja, jo aizdevuma nosacījumi ir neparasti izdevīgi. Viņa skatījumā šī nauda ļautu ne tikai straujāk būvēt dzelzceļu, bet arī stiprināt valsts drošību, piemēram, iegādājoties modernas pretraķešu sistēmas. Par Latvijas atteikšanos no tik izdevīgiem līdzekļiem esot neizpratnē pat Briseles gaiteņos, jo parasti valstis cenšas šādas iespējas izmantot maksimāli.
Valdības pusē piesardzība ir liela. Satiksmes ministrs Atis Švinka skaidro, ka vēl papildu 2,2 miljardu eiro parāds radītu pārāk smagu slogu valstij. Tas nozīmētu, ka nākotnē Latvijas saistības pret starptautiskajiem aizdevējiem varētu kļūt nekontrolējamas. Tomēr ministrs pieļauj, ka varētu meklēt citus risinājumus, piemēram, veidot īpašus fondus ārpus valsts budžeta, ko dara citas valstis, lai finansētu lielus infrastruktūras objektus.
Premjeres padomnieks Ints Dālderis ir vēl skarbāks. Viņš uzsver, ka jebkurš aizņēmums agrāk vai vēlāk būs jāatdod, un tas tieši ietekmē valsts kredītreitingu. Dālderis norāda uz būtisku problēmu – pašlaik nav pārliecības, ka “RB Rail” spēj efektīvi apgūt pat to naudu, kas jau ir pieejama. Šobrīd runa ir par aptuveni 600 miljoniem eiro, kurus uzņēmums vēl nav paspējis iztērēt darbos. Premjeres birojā ir neapmierinātība ar to, ka projekti kavējas un būvniekiem netiek savlaicīgi sagatavoti darba uzdevumi.
Izdevīgi nosacījumi un tālā nākotne
“RB Rail” vadība tikmēr akcentē SAFE instrumenta priekšrocības. Tas ir ilgtermiņa aizņēmums uz 45 gadiem. Turklāt pirmos desmit gadus Latvijai nekas nebūtu jāmaksā – pamatsummas atmaksa sāktos tikai 2036. gadā. Tas dotu valstij laiku sakārtot ekonomiku un pabeigt būvniecību, pirms parāds jāsāk dzēst.
Ja šis papildu miljards tiktu saņemts, to plānotu novirzīt pamattrases posmam, kas savieno Lietuvas robežu ar Salaspili. Tas ir kritiski svarīgs posms, lai dzelzceļa līnija vispār sāktu funkcionēt kā vienots tīkls. Bez šī savienojuma projekts paliek sadrumstalots, un tā lietderība samazinās.
Situāciju vēl vairāk sarežģī fakts, ka “Rail Baltica” izmaksas turpina augt. Jaunākās prognozes rāda, ka pirmā kārta Latvijā varētu sadārdzināties vēl par vairākiem simtiem miljonu eiro. Tādējādi kopējās izmaksas tikai šai fāzei vien jau tuvojas sešu miljardu eiro robežai.
Atskatoties vēsturē, redzams, cik dramatiski ir mainījušās aplēses. Ja 2017. gadā domāja, ka viss projekts Baltijā izmaksās nepilnus sešus miljardus, tad tagad tikai Latvijas daļa pirmajā kārtā ir sasniegusi šo summu. Kopējās Baltijas valstu izmaksas šobrīd tiek lēstas jau vairāk nekā 23 miljardu eiro apmērā.
Kur mēs atrodamies šobrīd
Pašlaik Latvijā darbi notiek vairākos punktos – top Centrālā stacija Rīgā, stacija pie lidostas un tilts pār Daugavu. Tāpat ir sākti darbi posmā no Misas līdz Lietuvas robežai. Tomēr kaimiņvalstis Lietuva un Igaunija ir pavirzījušās uz priekšu straujāk, jo izvēlējās vispirms būvēt pamattrasi, nevis sarežģītos pilsētas mezglus.
Līdz šī gada novembrim valdībai jātiek skaidrībā, kā tieši Rīga tiks savienota ar pamattrasi. Taču galvenais jautājums paliek nemainīgs – naudas trūkst visiem, un pagaidām nav vienotas atbildes, vai aizņemšanās ir vienīgais ceļš, lai šo ambiciozo sapni pabeigtu. Kamēr politiķi un projektu vadītāji strīdas, dzelzceļa būvniecība turpinās, bet neskaidrība par rītdienas rēķiniem tikai pieaug.
